Tā ir spirgta klasiskā modernisma sumināšana un vienlaikus autonoma ēkas skulptūra mūžīgi zaļajā priežu meža ielokā.
Villa Aleksandra sastāv no pieciem, paralēli izvietotiem apjomiem, kas atšķiras gan pēc augstuma, gan platuma.
Pie visas šīs smalkās vienkāršības, baseins, džakuzī un turku pirts mirdz īstā zeltā – 24 karātu zelta lapiņu mozaīka, kas kārtota pamīšus ar tumši zaļu perlamutru.
Visi logi jumtā pavērsti uz Ziemeļiem, lai spēļu laikā telpā vienmēr būtu vienmērīga gaismas padeve – bez izteiktām ēnām un tiešiem saules stariem.
Līdzās baltajai 19.gadsimta villai Marta atrodas monolīta koka celtne – viesu nams, kur it kā aklās ēkas sienas divu stāvu augstumā ietver sevī 4 slēgtus apartamentus.
Rekonstrukcijas un restaurācijas projekts, kas Vincents Arhitektūra birojam atnesa Latvijas Arhitektūras gada balvas nominanta diplomu (2019).
Eižena Laubes 1926.gadā projektētā ēka, kura ir atgriezta dzīvē kā unikāla dāvana. Saikne ar pagātni ir nepārprotami jūtama, tikpat spēcīgi kā detaļu izstāstītais stāsts.
Pārdomāts apgaismojums izceļ atsevišķas villas arhitektoniskās detaļas, kā arī rada atšķirīgu nama tēlu diennakts tumšajā laikā.
Ēka un dārzs veidoti, lai akcentētu jūras tuvumu un veidotu saikni starp iekštelpu un ārtelpu, kā arī atvērtu dzīvojamās un atpūtas zonas pret iekšpagalmu un kāpām.
Ēku raksturo līniju skaidrība un formas tīrība. Vienoti ģeometriski kompozīcijas motīvi pielietoti visur – ēkā, tās interjerā, kā arī žogā.
Ēkas iekšējo funkciju papildina lieliski iekoptais pagalms, kur senatnīgu koku paēnā var pasēdēt lapenē, pastaigāties parkā vai uzņemt viesus uz terases.
Ēkas vizuālais tēls veidots kā vienkārša, transparenta forma dzīvošanai dabā, segtās terases kalpo kā pāreja starp iekštelpu un dabu.
Ēkas karkasam ir galvenā organizējošā loma, liela racionāla nozīme ir īpaši veidotai unificētu moduļu sistēmai, kas dod iespēju maksimāli ātri veikt būvdarbus.