Sākšu ar apgalvojumu – no visiem pašmāju arhitektiem es esmu viskomplimentārāk izteicies par Vincenta arhitektūru, lietojot šādus latviešiem neraksturīgus izteikumus – „briljants rezultāts”, „izcils piemērs”, „kompliments un iespēja Latvijas starptautiskai atpazīstamībai”, „unikāls ansamblis no 4 ēkām Bulduru prospektā”, „slēpts luksus un dārga elegance”, „sistēmiskums un kvalitāte 20 gadu garumā”.

20 gadu jubilejas kontekstā es atļaušos teikt, ka Vincents savās izpausmēs ir gardēži, pedanti un inspiratori. Un tas nav tikai tādēļ, ka 1994.gada 3.aprīlī viņi mūs aicināja uz restorāna Vincents atklāšanu Elizabetes ielā, arī ne tāpēc, ka sadarbībā ar gleznotāju Kasparu Zariņu viņi radīja pirmo augstas kvalitātes mākslas materiālu veikalu Pedants, vai kopā ar igauņu kolēģiem izveidoja interjera mākslas salonu Inspira. To saku tāpēc, ka restorāns bija pirmais augstas raudzes interjera dizaina ( tāds mirdzoši dzeltens latviešu high – tech) un virtuves mākslas apvienojums, tāpēc, ka pedantiska Gerkāna dizaina principu un kvalitātes standartu ievērošana visos Vincenta būvobjektos ir nediskutējama un pašsaprotama. Arī tāpēc, ka Vincents mūs pārliecināja, ka var iedvesmoties no lakoniskas formas fona kopsalikumā ar pasaules klases iekārtām un interjera dizaina priekšmetiem salonā Inspira – pirmajā monolītā betona arhitektūras estētikas objektā tieši gadsimtu mijā, kuru vada Kristīne Vētra. Tāpat Vincents ietekmes muskuļu pieaugums palielinās ar Andra Plociņa vadītā Polyline – videi draudzīgu būvķīmijas produktu ražošanu, pierādot, ka „Latvija var!”.

Tas viss liecina par augstu ambīcijas līmeni, pacelšanos pāri ikdienībai un vēlmi būt atšķirīgiem dzīves norišu un informācijas uniformismā – Vincentam arvien ir vajadzējis to Van Goga krāsainību un arī to nogriezto ausi. Tas nozīmē būt pamanītiem caur profesionālismu un kontrolētu izteiksmes spilgtumu. Jūs taču esiet pamanījuši baltā, sarkanā un melnā attiecību Vincenta biroja iekštelpu dizainā, visu rudens lapu krāsu košumu Citedeles bankas fasādes lamelēs vai baltās krāsas aristokrātismu jaunā funkcionālisma ēkās Bulduru prospektā 145 un 147. Bet runa nav tikai par uzreiz pamanāmo ārējo veidolu un krāsu paleti- vērtība ir kvalitāšu kopumam. Lietojamībai, skaistumam, kontekstam, tehnoloģijām, tradīcijai un ilglaicībai. Tikai viss kopā dod ietvaru, kas piešķir dzīvei komfortu un baudu.

Varētu jau teikt, ka kroņprinču, izcilu aktieru, mūziķu, mākslinieku un politiķu viesošanās  Mārtiņa Rītiņa vadītajā restorānā Vincents, tāpat kā vakariņu mielasti valsts vizīšu reizēs ir sava veida izrādīšanās. Bet katra iespēja „izrādīties” ir smagi jānopelna. Vincents spēlē skaistu spēli ar iespējām – nu, izbauda viņi to piepildītības mirkli, kad Gerkānam līdzi uz būvi Villa Guna „nejauši” ierodas arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers, ka citā reizē līdz ar Gerkānu ierodas Hamburgas mērs un 30 uzņēmēji, ka Rīgā ar savu privāto lidmašīnu nolaižas izcilais dizaineris Paskvale Natuci, ka labi dizainēti un koši sarkani itāļu auto izbrauc tieši no Modena Motors salona, ka jau trešo gadu mēs, dzerot labu kafiju no Illy automātiem, iedomājam par Vincentu, ka Doma baznīcas jaunajai vitrāžai, kas projektējas ar Vincenta līdzdalību, jaunais arhitekts Krišs Zilgalvis piesaista tieši pasaulē jaudīgāko inženierkompāniju Arup, ka tieši Vincenta šefpavārs Mārtiņš Rītiņš nes olimpisko lāpu un vēl dzied šajā brīdī. Olimpisks mirdzums un spēles ar iespējām ir 20 gadu smags darbs – viltus uzplaukuma un krīzes laikā, ar dažādiem klientiem un dažādiem budžetiem – bet arvien kvalitatīvi un vincentiski smalki !

Tik smalki, ka M. fon Gerkāna un Vincents kopdarbs Villa Guna 2008.gadā iegūst prestižo Čikāgas arhitektūras un dizaina muzeja balvu, objekti parādās uz profesionālu žurnālu vākiem un grāmatās.

Un vēl – visu, kas Vincentā ir paveikts būvmākslā var redzēt 3 patiešām lieliskās arhitektūras grāmatās – Vincents grupa 2003-2008, Arhitekts Meinhards fon Gerkāns Latvijā un Arhitekts Meinhards fon Gerkāns – Villa Guna. Visas minētās publikācijas ir notikums Latvijas grāmatniecībā un kompensē Vincenta īpašnieku publisko atturību.