Interviju lasīt šeit >>

Ideālā situācijā, it sevišķi pie mazākiem objektiem, arhitekts un klients strādā ciešā komandā. Diezgan bieži gadās, ka turīgiem klientiem ar uzpūstu pašapziņu ir samērā slikta gaume un neelastīga attieksme. Vai arhitektam ir kāds risinājums šai problēmai, vai vienīgais ceļš ir nepieņemt pasūtījumu? Kā Jūsu darbu ietekmē klients?

To, kā tiek veidota mūsu vide, nevaram noteikt mēs - arhitekti. Atbildot uz pieprasījumu un izvirzīto uzdevumu, mēs varam piedāvāt projektus un īstenošanas paņēmienus. Vai mūsu atbilde tiek akceptēta, un līdz ar to - tā iegūst izredzes kļūt par reālu būvobjektu, ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā mēs esam gatavi ieklausīties cits citā, veidojot dialogu.

Priekšnosacījums tam, vai tiek rastas piemērotas un akceptējamas atbildes un problēmas risinājumi vides veidošanā, ir gatavība dialogam un spēja fokusēt savu skata punktu, ņemot vērā mainīgos apstākļus.

Lēmumu attiecībā uz to, kas un kā tiek būvēts, pieņem sabiedrība ar tās komplicētiem politiskajiem un ekonomiskajiem mehānismiem. Mums - arhitektiem ir ne tikai pienākums, mēs esam arī atbildīgi par to, lai tiktu uzsākts dialogs par minētajiem apstākļiem un mēs sarunā būtu dalījušies ar savu iekšējo pārliecību. ­

Mūsdienās katrs arhitekts vēlās uzprojektēt unikālu, īpašu  ēku, tādejādi tiek zaudēta pilsētbūvnieciskā vienotība.  No otras puses, vēsturiski daudzas ēkas ir kļuvušas par ikonām tieši tādēļ, ka ir lauzušas esošo pilsētbūvniecisko struktūru. Kur ir kompromiss starp arhitekta ego un anonimitāti?

Es varētu iezīmēt arhitektoniskās pamatnostādnes garīgos pamatus šādi: arhitektūrā kā mākslā, kas atrodas sabiedrības lietojumā, ir nepieciešama ne tikai konstruktīvā, bet arī formālā domāšana. Salīdzinot ar citiem mākslas veidiem, kas sevi sauc par brīviem, jo tie ne ar ko nav saistīti, arhitektūrai daudz lielākā mērā ir jāpakļaujas daudzveidīgiem apstākļiem, jāpamato saturs un nozīme. Kamēr un ciktāl būvniecības risinājuma meklējums kā cēlākais un vadošais arhitekta uzdevums seko minētajai vienkāršajai un elementārajai patiesībai, man ir ļauti visi līdzekļi un ceļi. Inovācija ir zinātniskais un mākslinieciskais devums, ko mēs - arhitekti, esam sabiedrībai parādā. Arvien jauno attīstības tendenču un arhitektoniskās veidošanas tendenču ārkārtīgais īslaicīgums rada šaubas, vai tas ir heiristiski attaisnojams vai arī atšķirīgums kā pašmērķis ir tikai izpausmes veids. Mēs cenšamies, lai laika gars mūs pārmērīgi neuztrauktu, lai cik arī valdzinošs mums šķiet garīgais sānsolis.

Kādi arhitektonisko risinājumu kompromisi darbā ar klientu ir pieņemami, ja klienta budžets nerealizē arhitekta ieceres? Kā jūs komentētu arhitekta autortiesības?

Arhitektu var vērtēt tikai pēc tā, kādu projektu viņš ir īstenojis. Arhitekta vārds vienmēr ir saistīts ar ēku. Tāpēc rodas jautājums, cik lielā mērā mūsu autoritātei var kaitēt profesionāļu un sabiedrības kritika, kad projekts tiek mainīts. Autoram ar ēku saistās viņa autentiskums, viņa reputācija: viņa tirgus vērtība, viņa slava. Arhitekts tādēļ vēlas, lai ēka tiek būvēta pēc oriģināla, nevis sagrozīta projekta. Viņam ir jāpaļaujas uz to, ka ēka tiek ierīkota tā, kā viņš ar savu pasūtītāju uz līguma pamata ir vienojies. Mūsu arhitektu birojam „gmp” ir tirgus vērtība un reputācija, no kuras mēs nevēlamies atkāpties. Mēs jau esam realizējuši vairāk nekā 200 ēku, un tās tika uzceltas saskaņā ar projektu. Mēs Āzijā būvējam veselas pilsētas.

Jūsu veiksmīgās karjeras laikā esat strādājis vairāk kā 17 valstīs. Kādas ir nozīmīgākās kulturālās atšķirības starp Jūsu klientiem Dienvidamerikā, Eiropā un Āzijā? Kā atšķiras klientu prioritātes un vērtības?

Būvēt ārzemēs nozīmē ceļot pa pasauli, iepazīt citus cilvēkus, citas kultūras, citas valstis, bet, apkopojot teikto, var secināt, ka tas nozīmē paplašināt savu redzesloku un gūt jaunu pieredzi. Būvēt ārzemēs nozīmē veidot arhitektonisko koncepciju pavisam citos tehniskajos, sociālajos un kultūras apstākļos, kas uz dialoga pamata jāpielāgo citu valstu prasībām.

Ķīnā nepazīst to, ko mēs saucam par koncepciju. Tur ir attēli, no kuriem arī sastāv valoda. Diskusijas norisinās metaforiskajā plaknē, pamatojoties uz to, ka visa domāšana sakņojas attēlos. Japānā, piemēram, viss ir savādāk - tur nav nekādas struktūras. To redz ēšanas kultūrā: japāņiem ir savi īpašie ēdieni, turpretī ķīnieši ēd būtībā visu, un to visu vienlaicīgi. Jūs veltīgi meklēsiet jebkādus secības noteikumus, rēķinieties ar to, ka vispirms nāks saldais ēdiens un tad atkal zivs un gaļa - galvenais, lai tas kaut kā garšotu.  

To var attiecināt arī uz arhitektūru.  Tādēļ ir redzamas tik daudzas būves, par kurām var jautāt: kas tas īstenībā ir? Ja mūsdienu ēkai tiek uzlikts pagodas jumts, tad tā ir karikatūra ar disproporciju un tam nav nekā kopīgā ar ķīniešu kultūru.

Piemēram, Brazīlija arī atšķiras no Vācijas tādā nozīmē, ka Brazīlijā priekšplānā atrodas nepiebremzētā individualitāte - personas „ego” ģimenē, draugu un paziņu lokā un attiecīgās mainīgās attiecībās. No tā izriet sabiedriskais, kā arī politiskais un ekonomiskais mikrostruktūru vijums. Attiecīgi, nepieciešamā lēmuma pieņemšanas procesam ir jābūt dinamiskam, daudzpusīgam, vienlaicīgam, pretrunīgam un ar šķērsojumiem. Ja no šī procesa izslēdz personas „ego”, tad noteiktos apstākļos var veidot absolūti jaunas struktūras un pieņemt citus lēmumus. Uz aprakstītā fona balstās koncepcija, ka „pagātne jau ir pagājusi un rītdiena vēl ir bezgalīgi tālu“, kas ir „šodienas” kultūra ar visiem trūkumiem un visām priekšrocībām. Vāciešiem piedēvētie tikumi, tādi kā uzticamība, konceptuālā domāšana, precīzs plānojums un īstenošana Brazīlijā tiek augstu vērtēti un apbrīnoti, tomēr tas ne vienmēr saistās ar pastāvošo pragmatisko ikdienas praksi.

Izaicinājums ir tas, ka, atrodoties starp divām pasaulēm, ir jārīkojas veikli, jāizmanto sinerģija un jāapvieno labākais, kas ir abās pasaulēs. Tas izdodas labāk, ja arhitektam piemīt pētnieka gars un laba humora izjūta.

Jūsu kompānijas interneta lapā starp 17 valstīm Latvija ir reprezentēta ar 8 projektiem. Vincents arhitektu birojs virza Jūsu idejas Latvijā. Vai Jums citās valstīs arī ir tāda veida kolēģi vai partneri?

Mums lieliski veidojas sadarbība visos īstenotajos projektos, jo mūsu biroja radošais impulss saskaras ar cienījamu Vincents biroja darbinieku gatavību, kas visu, ko mēs piedāvājam, pieņem kā neapstrīdamu pavēli, arī komplicēto detaļu izpildi, kā tas sākotnēji ir bijis izstrādāts un paredzēts partnerpilsētā Hamburgā.

Mēs priecājamies, ka, pateicoties mūsu partneru  vienprātībai un manai draudzībai ar Leonu un Gunu, ir radusies arhitektūra, par kuru es kā arhitekts varu teikt tikai to labāko, lai gan kopīgā atbildība, ko mēs vienmēr pieprasām mūsu projektos, šajā gadījumā  no mūsu puses tika īstenota tikai daļēji. Tomēr mūsu partneru draudzīgā noskaņa un vienprātība veicināja to, ka visi būvniecības procesa dalībnieki palika bezgalīgi apmierināti, kas arī ir arhitektūras pamatprasība.  

Rīgas vēsturiskajā centrā kā UNESCO Pasaules mantojuma vietā būvniecībai ir izvirzītas stingras prasības. Kas Jūsuprāt Rīgas centrā ir pats vērtīgākais, kam jāpievērš vislielākā uzmanība?

Tiešā brīnišķīgās Rīgas Vecpilsētas uztvere un tās saistība ar ūdeni – vērtīgā atrašanās vieta pie Daugavas sniedz arhitektoniskās un pilsētbūvnieciskās iespējas. Ūdens ir viens no skaistākajiem un dzīvīgākajiem elementiem, lai arhitektonisko aglomerāciju pilsētās radītu augstas kvalitātes dzīves un mājokļa atmosfēru un veselu pilsētu projektiem piešķirtu identitāti. Ne tikai Venēcija būtu neiedomājama bez ūdens, arī tādas pilsētas kā Amsterdama vai Hamburga ir tik ļoti saistītas ar ūdeni un atrodas mijiedarbībā ar to, jo viņu raksturs var pastāvēt tikai kopā ar šo elementu.

Pēc manām domām, pilsēta ir kā ģimene, ko veido individuālas ēkas. Būvniecības vēstures gaitā individuālu elementu savstarpējās attiecības ir izveidojušas ļoti harmoniskas vecpilsētas, kā, piemēram, Ziemeļitālijā. Es jūtu zināmu radniecību tajā, kā Rīgas jūgendstila arhitektūras ēkas ir pievienojušās vēsturiskajai Rīgas vecpilsētas apbūvei.