Interjera dizains: Māris Grodums 

Namu 20. gadsimta 30. gados uzbūvējis izdevējs un AS „Rota” īpašnieks Fricis Ansons. Un lai gan īpašums piedzīvojis gana netīkamus mirkļus laika griežos, tomēr nelielu daļu no nozīmīgā mantojuma – dievtura Ernesta Brastiņa un viņa brāļa mākslinieka Arvīda Brastiņa radītos dekoratīvos risinājumus - nav zaudējis un kopš otrās brīvvalsts laikiem nams atkal ir F. Ansonu dzimtas turpinātāju paspārnē. Mantojums ar kultūrvēsturiskajām saknēm piedzīvojis saudzīgu atjaunošanu un dzīvokļa plānojuma modernizāciju. Veicot apkures sistēmas uzlabošanu un jaunas elektroinstalācijas izveidi, renovācijā par svarīgu uzdevumu tika izvirzīts pēc iespējas saglabāt oriģinālos funkcionālos un dekoratīvos elementus, tādus kā ozola parkets vai smagās un mērogā apjomīgās dzīvokļa ārdurvis. Atjaunošanu piedzīvojušas griestu ornamentālās joslas, tie paši ģeometriski precīzie tautiskie motīvi atkārtojas arī uzpucētajos iekšdurvju paneļos. Ar saimnieces palīdzību gandrīz visām durvīm izdevies nokomplektēt oriģinālos, no interjera tapšanas laika saglabātos, durvju rokturus, kas šķiet kā ražoti šodien saskaņā ar labākajām itāļu dizaina tradīcijām.

Pārplānošanas devums bija telpu apjomu loģikas sakārtošana, būtiski neizmainot konceptuālo risinājumu, kur tuvāk pie dzīvokļa ieejas durvīm atrodas reprezentatīvās telpas, bet tālākajā galā guļamistabas. Vislielākās pārmaiņas veiktas vannas istabas plānojumā, kura paplašināta uz virtuves rēķina, rezultātā relaksācijas telpā kā būtisks ieguvums parādījies logs. Papildus durvju un neliela koridora izveide pie vannas istabas nodrošina ērtu tās lietošanu no abām guļamistabām, kas pirms tam bija caurstaigājamas. Saimnieku guļamistabā pa visu sienu izbūvēta niša skapim, kas neiet līdz pašiem griestiem, lai neizjauktu telpas griestu ornamentikas centriskumu. 

Garenās formas virtuves telpā gar divām sienām iebūvētas funkcionālā dizaina bulthaup mēbeles ar nepieciešamo tehniku ērtai gatavošanai, bet pie pretējās sienas neliela lete rīta kafijai vai uzkodām, jo nesteidzīgai maltītei turpat blakus ir ēdamistaba ar apjomīgu koka galdu. 

Ēdamistaba un viesistaba ir savienotas ar jaunizveidotu aili. Tieši šajās telpās dialogs starp vēsturisko un moderno ir jūtams visintensīvāk un balto sienu un griestu fons ir tam vispiemērotākais. Saglabāts ozolkoka panelējums, kas aptuveni 50 cm augstumā virs grīdas caurvij ieejas halli un viesistabu. Viesistabas durvis burtiski tika izjauktas līdz sīkākajai detaļai, lai atjaunotu oriģinālo stiklojumu. Spoži baltie podiņi veido apdari kamīnam viesistabā, sakomplektēti no kādreizējās krāsns daļām, tie guvuši jaunu pielietojumu, tāpat kā 76 gadus godam kalpojušais un joprojām mirdzošais spogulis ar slīpo perimetrālo faseti, kurš saglabāts no iebūvētā skapja durvīm un tagad atrodas pie sienas jaunizbūvētajā viesu tualetē, ieejas halles galā. 

Interjerā saglabātās vēsturiskās detaļas veido eklektisku salikumu ar jaunākiem dizaina priekšmetiem, tādiem kā Marcela Breuera krēsliem pie ēdamistabas galda, Patricijas Urquiolas  plauktu sistēma viesistabā vai Naoto Fukasawas skulpturālo mīksto mēbeļu grupu Grand Pappilio. Katrs ar savu rokrakstu, katrs ar savam laikmetam raksturīgo kvalitātes zīmi.